20 terapeitiskas aplikācijas – 2020. gadā

Attālinātā konsultēšana pašizolācijas laikā, un jo īpaši – darbs ar pusaudžiem, man ir licis diezgan strauji mainīt attieksmi pret dažādām pašpalīdzības aplikācijām telefonā no atturīgi neieinteresētas uz daudz pozitīvāku. Vēl joprojām esmu efektīvu, terapeitiskajā darbā lietderīgu aplikāciju meklējumos, ar prieku pieņemot arī manu klientu ieteiktās, viņu pārbaudītās un par labām atzītās.

Sev par pārsteigumu atklāju arī faktu, ka latviešu valodā ir ļoti maz rakstīts par aplikāciju izmantošanu terapeitiskajā darbā (atradu tikai vienu vērā ņemamu rakstu no 2012. gada!). Tad nu centīšos šeit apkopot vismaz dažas noderīgas aplikācijas, kuru saturs lielākoties ir bezmaksas.


Trauksme, depresija & citi traucējumi

Sanvello (iepriekš Pacificabezmaksas (iOS un Android)
Aplikācija piedāvā vingrinājumus stresa, trauksmes un depresīvu izjūtu mazināšanai, kas ir balstīti kognitīvi biheiviorālajā pieejā, ar fokusu uz apzinātības praksi, relaksācijas vingrinājumiem un noskaņojuma/veselības izmaiņām. Aplikācija sniedz atbalstu arī COVID-19 krīzē, tostarp piedāvājot Premium saturu šobrīd bez maksas. Aplikācijas popularitāte ir viena no straujāk augošajām – ar 3 miljoniem lietotāju.

MoodTools -Depression Aid (bezmaksas; iOS un Android)
Atbalsts depresijas gadījumā – ar vērtīgiem ieteikumiem, domu, emociju un aktivitāšu pierakstu, drošības plāna izveidošanu paškaitējuma novēršanai.
FearTools (bezmaksas; iOS un Android)
Aplikācija trauksmes sajūtu un panikas mazināšanai, izmantojot elpošanas vingrinājumus, traucējošo domu pierakstu, ekspozīcijas (pieradināšanās) uzdevumus.

CBT Thought Diary (bezmaksas; iOS un Android)
Negatīvo domu un sajūtu dienasgrāmata, ar iespēju reflektēt par domām, atklāt “domāšanas kļūdas”, formulēt alternatīvas interpretācijas. Laba alternatīva tiem, kuriem nepatīk veikt pierakstus ar roku.

Youper (vairākas opcijas ir bezmaksas; iOS un Android)
Gaumīgi izveidota aplikācija stresa mazināšanai, tostarp arī COVID-19 izraisītās krīzes situācijā. Tā izmanto dialoga metodi, kas palīdz lietotājam labāk izprast savas emocijas.

Moodpath – Depression & Anxiety Test (daļa vingrinājumu un kursu – pieejami bez maksas)
Šī aplikācija, veidota ar mērķi palīdzēt mazināt depresivitāti un trauksmi, sūta atgādinājumus noteiktos dienas laikos, uzdodot jautājumus, kas palīdz izprast emocionālos stāvokļus un tos mainīt. Patīkama interakcija – 14 dienu izaicinājuma laikā.

Mind Shift (bezmaksasiOS and Android)
Viena no pusaudžiem un jauniešiem piemērotām aplikācijām trauksmes mazināšanai. Tā vietā, lai izvairītos no trauksmes un ar stresu saistītā diskomforta, aplikācija ļauj paskatīties uz šīm sajūtām no citas puses, mainot domāšanas veidu par trauksmi. Tā iedrošina atklāt savas bailes, kas var būt saistītas ar dažādiem trigeriem (perfekcionisms, sociālās situācijas utml.), uzņemties izaicinājumus, vērot progresu.

UP! (bezmaksas, Android)
Aplikācija ir palīdzoša depresijas, hipomānijas, mānijas stāvokļu agrīno pazīmju atpazīšanai. Cilvēkiem ar robežstāvokļa personības iezīmēm tā var palīdzēt gūt dziļāku izpratni un kontroli pār savu emocionālo stāvokļu svārstībām.
Aplikācija ir veidota kā daļēji automatizēta “dienasgrāmata”, kas palīdz regulēt ikdienas aktivitāšu daudzumu un sabalansētību, miega paradumus, sociālo aktivitāšu / digitālo sociālo aktivitāšu līdzsvaru uc.

notOK (bezmaksas;  iOS and Android)
Vienkārša aplikācija pašnāvības risku mazināšanai – “trauksmes poga” pusaudžiem, kuri cīnās ar paškaitējošām domām. Starp citu, šīs aplikācijas idejas autori ir paši pusaudži, kuri ir piedzīvojuši līdzīgas problēmas. Aplikācija ļauj sūtīt signālus ar lūgumu pēc palīdzības tuviem cilvēkiem, norādot GPS atrašanās vietu (piemēram: “Man šobrīd ir traki. Lūdzu, piezvani!”)

LetGOH – Addiction Recovery (daļa satura bezmaksas; iOS un Android)
Ieteicama aplikācija ceļā uz uzvaru pār atkarībām – balstīta 12-soļu programmas principos.

Recovery Record (bezmaksas;  iOS un Android)
Aplikācija, kas palīdz ēšanas traucējumu atveseļošanās procesā. Palīdz kontrolēt progresu un ir lietderīga saziņā ar veselības aprūpes speciālistiem (dietologu, psihoterapeitu uc.).

nOCD (bezmaksas;  iOS un Android)
Aplikācija obsesīvi kompulsīvo traucējumu mazināšanai. Interesanti izveidota diagnostiskā daļa, kurā lietotājs izvēlas, ar kuru uzmācīgo domu veidu vēlas strādāt.

Manage My Pain (bezmaksas; iOS un Android)
Aplikācija, kas palīdz hronisku sāpju pacientiem. Salīdzinoši ērta un piedāvā daudz dažādas opcijas sāpju objektivizācijai (sāpju veidi, intensitāte, to sasaiste ar stresa situācijām un citiem faktoriem).

CBT-i Coach (bezmaksas; iOS un Android)
Nejauši atrasta, tomēr ļoti saturīga aplikācija, kas palīdz regulēt miega traucējumus. Dizains diezgan novecojis, tomēr izmantotās stratēģijas – ar īpašu fokusu uz armijas veterānu un citu pēctraumas stresa simptomu pacientu miega traucējumiem – ir ļoti lietderīgas jebkuru miega traucējumu mazināšanai.

PE Coach (bezmaksas; iOS un Android)
Aplikācija, kas veidota pēctraumas stresa traucējumu (PTST) terapijai ar prolongētās ekspozīcijas metodi. Aplikācija tiek izmantota kā terapijas daļa, ar sesiju ierakstiem un to atkārtotu klausīšanos. Noderīga tikai profesionālai lietošanai speciālistiem, kas strādā ar klientiem ar pēctraumas stresa traucējumiem.

PTSD Coach (bezmaksas; iOS un Android)
Pašpalīdzības aplikācija pēctraumas stresa traucējumu labākai izpratnei un mazināšanai.

Elpošana & apzinātībā balstīta stresa mazināšana

Šī ir mana visiecienītākā sadaļa aplikāciju katalogā, kuru bieži izmantoju darbā ar klientiem!

Joprojām esmu savu “ideālo” aplikāciju meklējumos, kas palīdzētu regulēt dziļās, diafragmālās elpošanas ritmu un kas būtu pievilcīgas arī dizaina ziņā. Šeit ir dažas, ko esmu līdz šim atradusi.

Breath Ball (bezmaksas; iOS un Android)
Samērā glīta un lietošanā patīkama aplikācija, kas piedāvā 4 dažādus ritmus. No tiem noderīgi man šķiet divi:
Slow paced breathing (4:0:6:0 – ielpa (4 sek.) : pauze : izelpa (6 sek.) : pauze)
COPD Breathing (2:0:6:0)

Breathing Zone (bezmaksas; iOS un Android)
Vienkārša un pārsteidzoši laba aplikācija – ar iespēju pielāgot elpas ritmu un pavadošās skaņas.

Breath 2 Relax (bezmaksas; iOS un Android)
Elpošanas ritma regulācijas aplikācija – dizains nav pārāk pievilcīgs, tomēr ir iespēja uzstādīt sev piemērotāko elpošanas ritmu.

Miervidi (ievadkurss – bezmaksas; iOS un Android)
Apzinātības (Mindfulness) meditāciju audio ceļvedis – vienīgā latviešu valodā pieejamā aplikācija. Ļoti skaists dizains un patīkamā Indras Majores-Dūšeles balss.

Calm (7 dienu bezmaksas izmēģinājuma versija; 42.99 €/gadā)
Ļoti veiksmīgi izveidota aplikācija dažādām apzinātības praksēm ar patīkamu dizainu.
Starp citu, tiek piedāvāts arī bezmaksas saturs COVID-19 krīzes laikam.

Headspace (14 dienu bezmaksas izmēģinājuma versija; 69.99 €/gadā)
Kvalitatīvi izveidota un saturiski bagāta aplikācija apzinātības praksei ikdienā – stresa mazināšanai pirms miega, darba vietā uc.

Protams, neviena mobilā aplikācija nevar (un arī nekad nevarēs) kvalitatīvi aizvietot psihoterapeita darbu. Tomēr tā ir vismaz sākotnēja palīdzība tiem, kuri dažādu apstākļu un personīgo uzskatu dēļ grūtību brīžos izvairās meklēt profesionālu psiholoģisku palīdzību.

Tehnoloģiju pielietošana mazina arī pusaudžu pretestību, kas saistīta ar terapeitisko “mājasdarbu” pildīšanu (jeb precīzāk – nepildīšanu!) starp sesijām, īpaši, ja tas ir jādara pierakstu veidā ar roku. Nereti tehnoloģijas pusaudžiem palīdz sasniegt lielāku iesaistīšanos un pat aizrautīgu ieinteresētību savu traucējumu izpratnē.

1: 167

Šie skaitļi uzskatāmi parāda, ka viena stunda terapeita kabinetā reizi nedēļā ir tikai viena salīdzinājumā ar 167 citām stundām, kuru laikā pusaudzis saskaras ar savu iekšējo diskomfortu, cīņām, trauksmes, depresijas simptomiem, paškaitējošām domām.

Līdz ar to mobilās aplikācijas var būt ļoti palīdzošas arī kā uzturoša terapijas daļa – jo tās veicina pašatbildību un lielāku kontoles izjūtu par savu psiholoģisko stāvokli un veselīgu lēmumu pieņemšanu, kā arī nodrošina zināmu atbalstu jebkurā diennakts laikā un vietā.

Psiholoģiskie resursi krīzes laika pārvarēšanai

Šis izaicinājumu laiks ir pavēris mums jaunas interneta resursu iespējas, par kurām agrāk varbūt pat nenojautām, kā arī ir veicinājis solidaritātes izjūtu, daloties ar bezmaksas lekcijām, konsultācijām un vērtīgām idejām. Te būs dažas no tām.


Atbalsts grūtā brīdī – tepat Latvijā

IZM izveidotā resursu vietne: Atbalsts nedrošā brīdī


Kognitīvi biheiviorālās terapijas resursi angļu valodā

Raižu un trauksmes izjūtas mazināšanai:

• Vispārīgā trauksme un raizēšanās (vingrinājumi un darba lapas)
• Informācija par trauksmes pārvarēšanu
Raizēšanās mazināšana

Veselības trauksme:

Darba lapas un vingrinājumi veselības trauksmes pārvarēšanai
• Vispārīga informācija par veselības trauksmi

KBT terpijas skaidrojums dažādām psiholoģiskām problēmām

Kognitīvi biheiviorālās terapijas skaidrojumi dažādām psihoemocionālām problēmām, kas šobrīd var skart mums tuvos cilvēkus


Resursi bērniem un pusaudžiem COVID-19 krīzes laikā:

Šie resursi piedāvā veidus, kā runāt ar bērniem un pusaudžiem, viņiem piemērotā izpratnes līmenī, par krīzes laika izjūtām un notikumiem:


• Informatīvs, ļoti gaumīgs buklets bērniem mindheart.co/descargables
Kā runāt ar bērniem par vīrusa epidēmiju
• Ar bērniem – par stresu un raizēm
• Kognitīvi biheiviorālās terapijas pieejas grāmatas bērniem: reading-well.org.uk/children

• USA: The National Child Traumatic Stress Network resursi ģimenēm un bērniem ar traumatisku pieredzi nctsn.org/


• Pusaudžiem: Youth Beyond Blue youthbeyondblue.com/
• Tiešsaistes terapija obsesīvi kompulsīvo traucējumu ārstēšanai bērniem un pusaudžiem: ocdnotme.com.au



Ineses Lietavietes KBT privātpraksē konsultācijas šobrīd notiek attālināti: Zoom, Skype, WhatsApp platformās. Saziņai: [email protected] vai tel. 27 868 494

Akcenti, par kuriem šobrīd ir jārunā

Sarunas par seksualitāti nereti atklāj interesantu paradoksu – mums ir pieejams milzīgs informācijas daudzums par seksualitāti un seksuālajām attiecībām (šis jautājums nav tabu tēma nevienā no sieviešu / vīriešu žurnāliem) un tādejādi veidojas stereotips, ka visi visapkārt runā un nodarbojas ar seksu… Tomēr tajā pat laikā – dziļas, atklātas un reālas sarunas par šo intīmo jomu joprojām nenotiek. Ir grūti runāt par to… kā patiešām ir. Un vēl grūtāk runāt par celibātu kā apzinātu izvēli atturēties no seksuālām attiecībām, jo tas mūsdienu seksualizētajā kultūrā nereti tiek asociēts ar kaut ko anormālu un varbūt pat kaunpilnu.

Jaunais tabu mūsdienu sabiedrībā ir nevis brīvas seksuālās attiecības, bet brīvi izvēlēts celibāts, kas iekļauj atturēšanos no seksuālām attiecībām. Reliģisku un ne tikai reliģisku motīvu dēļ.

Seksuālā recesija

Gatavojoties otrajam semināram no cikla “Seksualitāte un garīgums” (iepriekšējais notika 2019. gada oktobrī), papētīju statistiku par izmaiņām sabiedrībā pēdējo 30 gadu laikā. Laulību šķiršanas skaits Amerikā (īpaši 50+ vecumgrupā) ir dubultojies, salīdzinājumā ar 1990-tajiem. Pieaug sūdzības par seksuālo attiecību trūkumu laulāto vidū (sexless mariages), bet vēl jo vairāk pārsteidz statistikas dati, kas liecina, ka arī jaunieši, pretēji vispārpieņemtajam viedoklim par seksa pieejamību, ar seksu partnerattiecībās nodarbojas mazāk nekā viņu vecāku paaudze. Pētījumos Amerikā, Japānā un citās augstāku labklājību sasniegušās valstīs tiek signalizēta seksuālo attiecību recesija jeb lejupslīde sabiedrībā. Seksuālās attiecības jauniešu vidū tiek uzsāktas vēlāk (par atvieglojumu vecākiem, pedagogiem un arī Baznīcas pārstāvjiem!), tomēr iemesls, kāpēc tā notiek, visdrīzāk nav iepriecinošs – jauniešiem ir aizvien grūtāk sasniegt intimitāti un savstarpēju tuvību attiecībās, līdz ar to šīs dziļās vajadzības vietā ienāk virtuālie libido aizvietotāji (pornogrāfija, sekss internetā, masturbācija utml.).

Uztveres kļūdas par seksa biežumu sabiedrībā. IPSOS pētījums “Perils of Perception 2018”

Iemeslu izmaiņām sabiedrības seksualitātē un seksuālo vajadzību apmierināšanā, protams, ir ļoti daudz.  Sekss vienatnē ar sevi, ļoti trauslas attiecības ģimenē – pāraprūpējoši “helikoptera” vecāki un vienlaikus jebkuru attiecību nepastāvīgums, sliktas (un ļoti sliktas) seksuālās pieredzes, Tindera un citu iepazīšanās tīklu piedāvātās “mirāžas” un daudz kas cits. Bailes un kauns… atkailināties. Visvairāk – emocionāli. Varbūt izdosies par to vairāk uzrakstīt, jo tēma, manuprāt, ir ļoti interesanta un aktuāla.

Iespējams, mēs aizvien vēl kļūdaini domājam, ka visi citi mums apkārt nodarbojas ar seksu daudz biežāk, nekā tas ir patiesībā…

Varbūt mēs devalvējam seksualitāti? Varbūt tomēr ir runa par to, ka mums pietrūkst izpratnes, ka seksualitāte nav vienādojama ar seksu un sekss nav vienādojams ar seksualitāti? Tieši tur, atbrīvojoties no šīs nepareizi lietotās vienādības zīmes, iespējams, slēpjas daudz cilvēciskās brīvības un arī kaisles dzīvot. Dzīvotgribas. Jo tieši kaisles dzīvot visbiežāk pietrūkst mūsdienu jauniešiem, neraugoties uz to, ka iespēju nekad nav bijis vairāk kā tagad.

Apzinātībā dzīvojoši vecāki – dāvana bērniem

Šonedēļ vadīju semināru vecākiem par apzinātību (Mindful Parenting), kuru biju nosaukusi “Palīdzošas stratēģijas bērnu audzināšanā” (jo galu galā mēs bieži meklējam tieši padomus “how to” – “ko darīt?” un “kā to darīt?”) Semināra ievadā, izlasot pašas piedāvāto tematu, man nāca dziļa atskārsme, ka apzinātība – tas tomēr nav stāsts par stratēģijām, bet gan par attieksmēm. Tātad – par palīdzošām attieksmēm bērnu audzināšanā. Tas ir stāsts par ieinteresētību, atvērtību, pieņemšanu un labvēlību – jebkurās attiecībās.

Es pati esmu ceļā uz apzinātību – lai arī dziļi ticu šīs attieksmes spēkam, vēl aizvien ar kritisku prātu izvērtēju neirozinātnisku pētījumu rezultātus par šīs prakses ietekmi uz smadzeņu darbību, vadības funkcijām, emociju regulāciju, stresa mazināšanu (un tādu pētījumu pēdējo gadu laikā ir vesela lavīna!)

Apzinātības “efektivitātei” es pati noticēju pirms vairākiem gadiem Juliusa Nevarauska vadītajās apmācībās par apzinātu bērnu audzināšanu (Mindful Parenting). Tur sapratu, ka apzinātība ir instruments, kas palīdz vieglāk pārvarēt ar bērnu audzināšanu saistīto stresu (jo būt vecākam, iespējams, ir izaicinošākais uzdevums uz planētas!) un vairāk mīlēt. Būt labākam vecākam un – vispār cilvēkam. Pirms tam, atzīšos, apzinātības prakses man bija asociējušās ar vientuļu “pašpilnveidošanos” un savas izaugsmes (un nereti arī egoisma) nolikšanu centrā. Bet tas ir pārpratums un gluži pretēja attieksme apzinātības būtībai!

Bet kas tad ir apzinātības būtība? Šoreiz atturēšos no plaši izvērstām atbildēm (tām noteikti atradīsies laiks un vieta praktisko semināru ciklā, ko vadīšu vecākiem jau šoruden). Nereti lietu būtību vislabāk atklāj poētiskā valoda –

Jūsu bērni nepieder jums.

Tie ir dēli un meitas, kas dzimuši no Dzīves ilgošanās pašai pēc sevis.

Tie nāk caur jums, bet ne no jums,

Un, kaut arī tie ir kopā ar jums, tomēr tie jums nepieder.

Jūs varat dot tiem savu mīlestību, bet ne savas domas.

Jūs varat dot pajumti miesai, bet ne to dvēselei,

Jo to dvēsele mīt rītdienas mājoklī, kurā jūs nevarat ieiet, pat savos sapņos ne.

Jūs varat tiekties būt līdzīgi viņiem, bet necentieties tos padarīt līdzīgus sev.

Jo dzīve neiet atpakaļ, nedz arī tā kavējas vakardienā.

Jūs esat šaujamloki, no kuriem jūsu bērni kā dzīvas bultas tiek raidīti uz priekšu.

Visuvarenais Strēlnieks redz mērķi uz bezgalības takas, un Viņš liec jūs no visa spēka, lai Viņa bultas lidotu ātri un tālu.

Lai jūsu liekšanās Strēlnieka rokās jūs ielīksmo;

Jo, kā Viņš mīl bultu, kas lido uz priekšu, tāpat Viņš mīl arī šaujamo loku, kas paliek uz vietas.

~ Halīls Džibrāns (Kahlils Gibrans, 1883-1931) “Pravietis”

Apzinātas bērnu audzināšanas apmācību grupa (4 nodarbību cikls) notiks otrdienās (18:00-20:00) 26.novembrī, 3. un 10.decembrī un 2020. gada 7.janvārī, Ķīpsalā, Enkura ielā 9. Vairāk informācijas par piedalīšanos grupā, rakstot uz e-pastu: [email protected])

Depresija – slimība vai Dieva pārbaudījums?

Infografika_KBV

Interdisciplinārie jautājumi par garīgo veselību, šķiet, sabiedriskajā diskusijā šobrīd kļūst arvien aktuālāki, jo vairāk tāpēc, ka Eiropas valstīs depresija ir trešā visbiežāk sastopamā psihiskā saslimšana aiz miega un trauksmes traucējumiem. Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) prognozēm[1] ‒ līdz 2030. gadam depresija kļūs par biežāko darba nespējas un invaliditātes iemeslu (šobrīd vadošās ir sirds-asinsvadu saslimšanas).

Lai veicinātu padziļinātu interdisciplināru dialogu par šiem jautājumiem, Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI) ir uzsācis tālākizglītības semināru ciklu “Garīgās veselības robežjautājumi.” Seminārā “Depresija ‒ slimība vai Dieva pārbaudījums?”, kas notiks 21. martā (18:00-21:00) Katoļu ielā 16 (Vecajā kapelā), būs iespēja dzirdēt jomas ekspertu viedokļus par depresiju kā sabiedrības veselības problēmu un iegūt padziļinātu izpratni par kritērijiem, kas to atšķir no citām eksistenciālām un garīgām pieredzēm. Seminārs ir paredzēts ne vien nozares profesionāļiem, bet arī ikvienam interesentam.

 

Semināra lektori:

Dr. Elmārs Tērauds, psihiatrs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents

Krists Kalniņš, LELB mācītājs, Rīgas Sv. Ģertrūdes draudze

Māsa Sofija (Irēna Ošmjanska), Dr. theol., RARZI docente, garīgā līdzgaitniece

Ilona Krone, Dr. pscyh., psihoterapeite, depresijas pacientu grupu vadītāja

Diskusiju vadīs psiholoģe Inese Lietaviete

 

Norise:

Seminārs notiks neformālā diskusiju formātā.

Ievaddaļā katrs no lektoriem ir aicināts uzstāties ar uzrunu, kurā īsi iepazīstinās ar sevi, savu profesionālo darbību un svarīgākajām atziņām saistībā ar depresiju un palīdzības iespējām.  Paneļdiskusijas mērķis ir veicināt starpdisciplināru skatījumu uz cilvēku kā vienotu veselumu ‒ veselības un arī slimības kontekstā. Noslēgumā klausītājiem būs iespēja uzdot savus jautājumus.

 

Reģistrācija semināram: http://ej.uz/rarzi

Informācija: RARZI mājaslapā

Būs iespēja saņemt tālākizglītības apliecību par dalību seminārā.

Dalības maksa 10,00 eiro (ja pārskaita uz RARZI kontu līdz 14. martam).

 

 

 

Iekšējs tukšums – garīgs process vai psiholoģiska problēma?

man-lonely-pier-horizon-dark-clouds-seaInese Lietaviete, MgPsych

„Kādu dienu man viss rādījās melnās krāsās – mana tumšā un noslēgtā dzīve slimnieku korpusā bez saules, bez gaismas, bez nevienas lietas, kas varētu palīdzēt nest nastu, ko Dievs man ir uzlicis… Slimība, klusēšana, pamestība… Mana dvēsele ļoti cieta. Mani pārpludināja atmiņas par pasauli, par brīvību… Manas domas bija skumjas, drūmas, man šķita, ka manī nav mīlestības pret Dievu, ka cilvēki ir mani aizmirsuši, ka man nav ne ticības, ne gaismas. Habits man bija par nastu… Man bija auksti un nāca miegs… Nemāku aprakstīt… Viss reizē. Tumsa baznīcā mani skumdināja. Es skatījos uz tabernākulu, un tas man neko nenozīmēja. Man šķita, ka esmu dzīvs aprakts, man šķita, ka esmu klosterī kā mironis savā kapā, sliktāk nekā kapā, jo kapā vismaz var atpūsties. (..) Tajā brīdī es tik tiešām būtu gribējis nomirt… Taču tikai tāpēc, lai neciestu. Vēlāk sapratu, ka tas bija kārdinājums,”[1] par savu iekšējo pārdzīvojumu dienasgrāmatā raksta brālis Rafaēls Arnaiss Barons, kuru pāvests Benedikts XVI 2009. gadā piepulcināja Baznīcas svēto pulkam. Svētais neveiksminieks, kā brāli Rafaēlu dēvē viņa dzīves biogrāfi, ļoti precīzi atspoguļo izjūtas, kas saistītas ar garīgu pārbaudījumu, kuru viņš pārdzīvoja neilgi pirms savas nāves 26 gadu vecumā diabēta izraisītas komas rezultātā. Kā brālis Rafaēls pamana – kārdinājums, pacietībā panests, atkāpjas, pieņemot Kungu Komūnijā: „Tikko es biju nometies ceļos ar nodomu lūgt, lai Jēzus dāvā mieru manam garam, es sajutu neaprakstāmu dedzību un bezgalīgu mīlestību pret Jēzu un pilnīgi aizmirsu par savām iepriekšējām domām, atceroties vārdus, kurus, manuprāt, man tajā brīdī iedvesa Jēzus un kuri skan: „Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība!”[2]

Katrs, kurš ir izlēmis nopietni uzsākt garīgās dzīves ceļu, var būt drošs, ka agrāk vai vēlāk piedzīvos dažādus iekšējus attīrošus procesus, kuri vienlaikus skars gan garīgo, gan arī psiholoģisko, emocionālo personības sfēru. Šo pārdzīvojumu fenomenoloģiskos aprakstus varam lasīt daudzu svēto mistiķu (piem., sv. Jāņa no Krusta, sv. Ignācija no Lojolas, sv. Mātes Terēzes) autobiogrāfiskajās piezīmēs. Tomēr mistiskā pieredze nav rezervēta tikai izredzētajiem, kurus Baznīca pasludina par svētajiem, bet, kā uzsver karmelītu tēvs Marija Eugēnijs no Bērna Jēzus, –

„katra dziļa garīgā dzīve ir mistiska pieredze”[3].

Visi kristieši ir potenciāli mistiķi! Katrs, kurš savu ticību tver nopietni, agrāk vai vēlāk saskarsies ar izaicinājumu ieiet „ticības naktī”. Protams, ka mūsu „nakts” formāts var būt atšķirīgs, droši vien – daudz mazāks nekā sv. Jāņa no Krusta vai sv. Mātes Terēzes nakts, tomēr mēs varam pamanīt, ka mūsu garīgās tumsas un tukšuma pieredzei ir arī daudz kopīgā, ka mēs visi esam uz viena ceļa, kas ved mūs uz to pašu, vienīgo mērķi. Un šo mērķi nav iespējams sasniegt, neejot tumsā klāto ceļa gabalu.

Mana psihologa un psihoterapeita darba prakse, kā arī kalpošana ar garīgās vadības sarunām man ir sniegusi iespēju un žēlastību vērot Dieva darbus cilvēkos it kā no „tuvplāna”. Continue reading “Iekšējs tukšums – garīgs process vai psiholoģiska problēma?”

Priekšvārda vietā

Man gribētos savu līdzšinējo profesionālās dzīves ceļu psiholoģijā salīdzināt ar piedzīvojumiem pilnu, aizrautīgu ceļojumu, kurā nepārtraukti tiek atklātas un izpētītas arvien jaunas, vēl neiepazītas zemes. Tas iesākās gluži vai intuitīvi, ar lielu interesi par to, kas slēpjas cilvēka sirds dzelmēs, vēlāk kļuva stāvāks, līku loču aizvijās kalnup – nu jau vairāk kā desmit gadu garumā studējot psiholoģiju un kognitīvi biheiviorālo psihoterapiju. Daudzie cilvēki, kurus esmu satikusi līdz šim, un garās, tik ļoti vērtīgās sarunu stundas kabinetā – tas viss ir veidojis mani tādu, kāda esmu šodien, un arī manu izpratni par cilvēku. Par psiholoģiju.

Un nu ir pienācis laiks, lai domas, kas ir krājušās un veidojušās par atziņām, pamazām iegūtu vārdu ietērpu. Priecājos, ka tās ir satikušas Tevi, kurš šobrīd lasi!

Būšu gandarīta, ja šajos ierakstos sastapsi vārdus, kas vairo cerību!