Man gribētos savu līdzšinējo profesionālās dzīves ceļu psiholoģijā salīdzināt ar piedzīvojumiem pilnu, aizrautīgu ceļojumu, kurā nepārtraukti tiek atklātas un izpētītas arvien jaunas, vēl neiepazītas zemes. Tas iesākās gluži vai intuitīvi, ar lielu interesi par to, kas slēpjas cilvēka sirds dzelmēs. Vēlāk šis ceļš kļuva stāvāks, līku loču aizvijās kalnup – nu jau otro gadu desmitu studējot un strādājot psiholoģiju un kognitīvi biheiviorālo psihoterapiju. Daudzie cilvēki, kurus esmu satikusi līdz šim, un garās, tik ļoti vērtīgās sarunu stundas kabinetā – tas viss ir veidojis mani tādu, kāda esmu šodien, un arī manu izpratni par cilvēku. 

Vēlos, lai domas, kas ir krājušās un veidojušās par atziņām, kaut nelielā apmērā kļūtu pieejamas plašākam lokam, arī ārpus mana kabineta. Priecājos, ka tās ir satikušas Tevi, kurš šobrīd lasi!

Būšu gandarīta, ja šajos ierakstos sastapsi vārdus, kas vairo cerību!

Inese