Šonedēļ vadīju semināru vecākiem par apzinātību (Mindful Parenting), kuru biju nosaukusi “Palīdzošas stratēģijas bērnu audzināšanā” (jo galu galā mēs bieži meklējam tieši padomus “how to” – “ko darīt?” un “kā to darīt?”) Semināra ievadā, izlasot pašas piedāvāto tematu, man nāca dziļa atskārsme, ka apzinātība – tas tomēr nav stāsts par stratēģijām, bet gan par attieksmēm. Tātad – par palīdzošām attieksmēm bērnu audzināšanā. Tas ir stāsts par ieinteresētību, atvērtību, pieņemšanu un labvēlību – jebkurās attiecībās.

Es pati esmu ceļā uz apzinātību – lai arī dziļi ticu šīs attieksmes spēkam, vēl aizvien ar kritisku prātu izvērtēju neirozinātnisku pētījumu rezultātus par šīs prakses ietekmi uz smadzeņu darbību, vadības funkcijām, emociju regulāciju, stresa mazināšanu (un tādu pētījumu pēdējo gadu laikā ir vesela lavīna!)

Apzinātības “efektivitātei” es pati noticēju pirms vairākiem gadiem Juliusa Nevarauska vadītajās apmācībās par apzinātu bērnu audzināšanu (Mindful Parenting). Tur sapratu, ka apzinātība ir instruments, kas palīdz vieglāk pārvarēt ar bērnu audzināšanu saistīto stresu (jo būt vecākam, iespējams, ir izaicinošākais uzdevums uz planētas!) un vairāk mīlēt. Būt labākam vecākam un – vispār cilvēkam. Pirms tam, atzīšos, apzinātības prakses man bija asociējušās ar vientuļu “pašpilnveidošanos” un savas izaugsmes (un nereti arī egoisma) nolikšanu centrā. Bet tas ir pārpratums un gluži pretēja attieksme apzinātības būtībai!

Bet kas tad ir apzinātības būtība? Šoreiz atturēšos no plaši izvērstām atbildēm (tām noteikti atradīsies laiks un vieta praktisko semināru ciklā, ko vadīšu vecākiem jau šoruden). Nereti lietu būtību vislabāk atklāj poētiskā valoda –

Jūsu bērni nepieder jums.

Tie ir dēli un meitas, kas dzimuši no Dzīves ilgošanās pašai pēc sevis.

Tie nāk caur jums, bet ne no jums,

Un, kaut arī tie ir kopā ar jums, tomēr tie jums nepieder.

Jūs varat dot tiem savu mīlestību, bet ne savas domas.

Jūs varat dot pajumti miesai, bet ne to dvēselei,

Jo to dvēsele mīt rītdienas mājoklī, kurā jūs nevarat ieiet, pat savos sapņos ne.

Jūs varat tiekties būt līdzīgi viņiem, bet necentieties tos padarīt līdzīgus sev.

Jo dzīve neiet atpakaļ, nedz arī tā kavējas vakardienā.

Jūs esat šaujamloki, no kuriem jūsu bērni kā dzīvas bultas tiek raidīti uz priekšu.

Visuvarenais Strēlnieks redz mērķi uz bezgalības takas, un Viņš liec jūs no visa spēka, lai Viņa bultas lidotu ātri un tālu.

Lai jūsu liekšanās Strēlnieka rokās jūs ielīksmo;

Jo, kā Viņš mīl bultu, kas lido uz priekšu, tāpat Viņš mīl arī šaujamo loku, kas paliek uz vietas.

~ Halīls Džibrāns (Kahlils Gibrans, 1883-1931) “Pravietis”

Apzinātas bērnu audzināšanas apmācību grupa (4 nodarbību cikls) notiks otrdienās (18:00-20:00) 26.novembrī, 3. un 10.decembrī un 2020. gada 7.janvārī, Ķīpsalā, Enkura ielā 9. Vairāk informācijas par piedalīšanos grupā, rakstot uz e-pastu: [email protected])